Konstatējot situāciju, kad atklāta konkursa pretendentu piedāvājumu vērtēšanas rezultātā nolikuma atlases prasībām uz visām iepirkuma daļām ir tikai viens piedāvājums, komisija izskata turpmāko rīcību atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 56. panta 7. daļas prasībām. Publisko iepirkuma likuma 56. panta 7.daļa nosaka: „(7) Ja tikai viens pretendents atbilst visām atklāta konkursa nolikumā vai paziņojumā par līgumu noteiktajām pretendentu atlases prasībām, pasūtītājs sagatavo un ietver iepirkuma procedūras ziņojumā pamatojumu tam, ka izvirzītās pretendentu atlases prasības ir objektīvas un samērīgas. Ja pasūtītājs nevar pamatot, ka izvirzītās pretendentu atlases prasības ir objektīvas un samērīgas, tas pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru. Iepirkumu komisija skaidro, ka iepirkuma priekšmets ir ļoti specifisks, jo Latvijā līdz šim brīdim nav veikti siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērījumi, izmantojot liela tilpuma (> 20 L) gāzu kambaru metodi paraugu ievākšanai, kas nodrošina SEG emisiju uzskaitei atbilstošu datu precizitāti, t.sk. nav izstrādāti Starpvalstu Klimata izmaiņu padomes vadlīniju (IPCC 2006 un IPCC 2014) prasībām atbilstoši CO2, CH4 un N2O emisiju faktori degradētiem purviem un organiskām (hidromorfām) augsnēm izstrādātās kūdras atradnēs, kas rekultivētas par mežu vai lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Latvijas SEG ikgadējā inventarizācijā izmanto IPCC 2014 noklusētos emisiju faktorus, kas neraksturo reālo situāciju valstī un neatbilst Kioto protokola prasībai novērtēt SEG emisiju pamatavotus, tajā skaitā organiskās augsnes, ar nacionāli verificētām metodēm. LIFE programmas projekta “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un izmantošana Latvijā” LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103 ietvaros paredzēts veikt lauka pētījumus ar mērķi īstenot SEG emisiju organiskajās augsnēs uzskaites metodoloģijas aprobāciju Latvijā, kā arī izstrādāt verificētus emisiju faktorus dažādām kūdrāju teritorijām, sniedzot būtisku ieguldījumu SEG inventarizācijas uzlabošanā. Latvijā ir šaurs speciālistu loks, kas iesaistīti SEG emisiju uzskaitē un ar to saistītajos pētījumos. Atsevišķās augstākās izglītības iestādēs ir pieejamas iekārtas, uz kurām teorētiski ir iespējams īstenot gāzu paraugu analizēšanu, taču pilns aprīkojuma komplekts, tajā skaitā pietiekoši lieli gāzu kambari un automatizētās paraugu padeves iekārtas (autosampleri) nav pieejami nevienai Latvijas zinātniskajai institūcijai vai analītiskai laboratorijai. Pieredze kompleksai metodoloģijas aprobācijas īstenošanai (paraugu vākšana, transportēšana, laboratorijas analīzes, datu apstrāde) pagaidām nav ne institūcijām, ne atsevišķiem speciālistiem. Ņemot vērā, ka šādu darbu valstis parasti veic tikai vienu reizi, izstrādājot SEG inventarizācijas sistēmu, Latvijā iztrūkst arī speciālisti, kuriem būtu praktiska pieredze organisko augšņu radīto SEG emisiju uzskaites metodoloģijas aprobācijas īstenošanā. Metožu aprobācija nenotika agrāk, jo līdz 2015. gadam SEG inventarizāciju Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā veica atbilstoši Starpvalstu klimata izmaiņu padomes 2003. gada labas prakses vadlīnijām vadlīnijām (IPCC GPG 2003), kurās iekļauti būtiski mazāki SEG emisiju faktori organiskajām augsnēm. Pēc jauno vadlīniju pārņemšanas organiskās augsnes kļuva par emisiju avotu, kura uzskaitei saskaņā ar Kioto protokolu jāizstrādā nacionāli verificēta metodika. Līdzīga situācija ir visās Ziemeļeiropas valstīs. SEG emisiju uzskaites metodes novērtē un atzīst par izmantojamām vai nederīgām Starpvalstu klimata izmaiņu padomes ekspertu komisija, kas katru gadu pārbauda nacionālos SEG inventarizācijas ziņojumus, tāpēc izmantojamo metožu zinātniskais pamatojums un salīdzināmība ar kaimiņvalstīs izmantojamiem un ekspertu komisijas jau akceptētiem SEG emisiju faktoriem ir ārkārtīgi svarīga. SEG inventarizācijas sistēmas neatbilstība Starpvalstu klimata padomes prasībām Latvijas gadījumā nozīmē izslēgšanu no SEG emisiju tirdzniecības sistēmas un visu iegūto.